Kunga Debesīs Pacelšanās svētki
ES ESMU PIE JUMS IKDIENAS UN LĪDZ PASAULES GALAM
Šogad 10.jūnijā, četrdesmitajā dienā pēc Pashas, Svētā Baznīca svin Lielos Kunga svētkus – Kunga Debesīs Pacelšanās (jeb Debesbraukšana). Arī Dzintaru baznīcā notika svētku dievkalpojums.
Virspriesteris Andrejs Goļikovs kalpoja Dievišķo liturģiju, kuras noslēgumā vērsās pie ticīgajiem ar sprediķi un apsveikumu.
Pēc Augšāmcelšanās svētkiem Jēzus mācekļi vēl pilnībā neaptvēra notikušā svarīgumu, viņi tikai priecājās, ka Kungs ir dzīvs, ka viņš Augšāmcēlies un atkal ir kopā ar viņiem. Bet Pestītāja zemes dzīve jau bija beigusies.
Ritēja četrdesmitā diena pēc Kristus Augšāmcelšanās, un Viņš parādījās saviem mācekļiem uz viena no Galilejas kalniem. «Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam» (Mt. 28, 18–20). Рēc tam Viņš pacēla rokas un svētīja apustuļus. Kad Viņš tos svētīja, Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs.
Kad tie, Viņam aizejot, cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs. Tie sacīja: «Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, Kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam» (Ap.d. 1, 10–11).
Virspriesteris Andrejs Goļikovs kalpoja Dievišķo liturģiju, kuras noslēgumā vērsās pie ticīgajiem ar sprediķi un apsveikumu.
Pēc Augšāmcelšanās svētkiem Jēzus mācekļi vēl pilnībā neaptvēra notikušā svarīgumu, viņi tikai priecājās, ka Kungs ir dzīvs, ka viņš Augšāmcēlies un atkal ir kopā ar viņiem. Bet Pestītāja zemes dzīve jau bija beigusies.
Ritēja četrdesmitā diena pēc Kristus Augšāmcelšanās, un Viņš parādījās saviem mācekļiem uz viena no Galilejas kalniem. «Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam» (Mt. 28, 18–20). Рēc tam Viņš pacēla rokas un svētīja apustuļus. Kad Viņš tos svētīja, Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs.
Kad tie, Viņam aizejot, cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs. Tie sacīja: «Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, Kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam» (Ap.d. 1, 10–11).