Kristus Piedzimšanas svētku priekšvakars (sočeļnik) Kazaņas draudzē 2020.gada 6.janvārī
Kristus Piedzimšanas svētku priekšvakars Dzintaru pareizticīgo draudzē bija gandarījuma pilns un divkārši priecīgs. Iespējams līdzīgi tam, kā Vecās Derības cilvēki gaidīja Mesijas ierašanos, mūsu draudzes locekļi gaidīja, kad pienāks gaišie Kristus Piedzimšanas svētki. Šajās dienās, pēc ilgā gavēņa daudzu grūtību un kārdinājumu pārvarēšanas, kristiešos piedzimst liels prieks – nāk pasaules Pestītājs.
Kas varētu būt priecīgāks par šo domu?! Cilvēce nav pamesta likteņa varā, un Kungs Visavaldītājs vienmēr gādās par Savu mīļoto bērnu glābšanu.
Šajās svētku dienās dievkalpojumi notiek īpaši svinīgi: garīdznieki uzvelk sniegbaltus ietērpus, notiek īpaši dievkalpojumi: Ķēniņa stundas, Vasīlija Lielā Liturģija, Lielais pavakara dievkalpojums. Visas garīgās dziesmas un lasīšanas attēlo šo svētku augstumu un šķīstību: tiek lasītas parēmijas – Vecās Derības pravietojumi par Kristus nākšanu pasaulē, apustuļu vēstījumi un Evaņģēlijs, tropāri, kondaki, stihiras... Viss ir piepildīts ar noslēpumainas Dieviemiesošanās glābjošo jēgu.
6.janvāra rītā tika lasītas Ķēniņa stundas, pēc tam – «Izobraziteļni». Turpmāk – vakara dievkalpojums, kas pārgāja Vasīlija Lielā Dievišķajā liturģijā, kurai beidzoties Dzintaru Kazaņas draudzes pārziņa v.i. virspriesteris Andrejs Goļikovs kalpoja mazo ūdens iesvētīšanas kārtu, ar Ilgu gadu vēlējuma dziedāšanu, un nu, svinīgi zvanot visiem 12 zvaniem, ticīgie devās krusta gājienā apkārt jaunuzceltajam dievnamam par godu Dievmātes Kazaņas ikonai, un tā ārējās sienas tika apslacītas ar svēto ūdeni.
Trīsreiz tika nodziedāts svētku tropārs, dievnama galvenās durvis plaši atvērās, un gavilējošā procesija iegāja jaunajā dievnamā. Tēvs Andrejs apslacīja ar svēto ūdeni visas baznīcas telpas un nokalpoja pateicības aizlūgumu Dievam par ticīgajiem dāvāto jauno dievnamu.
Beidzoties dziedāšanai, tēvs Andrejs teica sprediķi, kurā sirsnīgi pateicās Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsganam Visaugstisvētītajam Metropolitam Aleksandram, visai Svētītajai vadībai, kā arī visiem labdariem, ziedotājiem, dievlūdzējiem, Jūrmalas varas pārstāviem, arhitektiem un celtniekiem un daudziem citiem šī svētā darba dalībniekiem, pateicoties kuriem 1962.gadā izpostītais dievnams triju gadu laikā «augšāmcēlās» un piepildījās ar dzīvību.
Kas varētu būt priecīgāks par šo domu?! Cilvēce nav pamesta likteņa varā, un Kungs Visavaldītājs vienmēr gādās par Savu mīļoto bērnu glābšanu.
Šajās svētku dienās dievkalpojumi notiek īpaši svinīgi: garīdznieki uzvelk sniegbaltus ietērpus, notiek īpaši dievkalpojumi: Ķēniņa stundas, Vasīlija Lielā Liturģija, Lielais pavakara dievkalpojums. Visas garīgās dziesmas un lasīšanas attēlo šo svētku augstumu un šķīstību: tiek lasītas parēmijas – Vecās Derības pravietojumi par Kristus nākšanu pasaulē, apustuļu vēstījumi un Evaņģēlijs, tropāri, kondaki, stihiras... Viss ir piepildīts ar noslēpumainas Dieviemiesošanās glābjošo jēgu.
6.janvāra rītā tika lasītas Ķēniņa stundas, pēc tam – «Izobraziteļni». Turpmāk – vakara dievkalpojums, kas pārgāja Vasīlija Lielā Dievišķajā liturģijā, kurai beidzoties Dzintaru Kazaņas draudzes pārziņa v.i. virspriesteris Andrejs Goļikovs kalpoja mazo ūdens iesvētīšanas kārtu, ar Ilgu gadu vēlējuma dziedāšanu, un nu, svinīgi zvanot visiem 12 zvaniem, ticīgie devās krusta gājienā apkārt jaunuzceltajam dievnamam par godu Dievmātes Kazaņas ikonai, un tā ārējās sienas tika apslacītas ar svēto ūdeni.
Trīsreiz tika nodziedāts svētku tropārs, dievnama galvenās durvis plaši atvērās, un gavilējošā procesija iegāja jaunajā dievnamā. Tēvs Andrejs apslacīja ar svēto ūdeni visas baznīcas telpas un nokalpoja pateicības aizlūgumu Dievam par ticīgajiem dāvāto jauno dievnamu.
Beidzoties dziedāšanai, tēvs Andrejs teica sprediķi, kurā sirsnīgi pateicās Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsganam Visaugstisvētītajam Metropolitam Aleksandram, visai Svētītajai vadībai, kā arī visiem labdariem, ziedotājiem, dievlūdzējiem, Jūrmalas varas pārstāviem, arhitektiem un celtniekiem un daudziem citiem šī svētā darba dalībniekiem, pateicoties kuriem 1962.gadā izpostītais dievnams triju gadu laikā «augšāmcēlās» un piepildījās ar dzīvību.
Zīmīgi ir tas, ka šī otrā Kazaņas dievnama dzimšana
notika tieši Kristus Piedzimšanas svētku priekšvakarā.
notika tieši Kristus Piedzimšanas svētku priekšvakarā.